Kādas ir Tavas primārās tiesības būdams ES pilsonis

Izgatavots 1950. gadā un ir spēkā kopš 1953. gada, konvencija iezīmēja pagrieziena punktu miera un diplomātijas jomā.
Pēc otrā pasaules kara traumām ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija 1948.gadā bija pirmā vispasaules tiesību izpausme, kurai katram cilvēkam bija tiesības. Tas bija pagrieziena punkts vēsturē un bija rakstisks teksts, kas veicināja mieru un diplomātiju.

Šeit ir deklarācijas 2. pants:

“Katram cilvēkam ir tiesības uz visām šajā deklarācijā noteiktajām tiesībām un brīvībām neatkarīgi no tā, kā rase, krāsa, dzimums, valoda, reliģija, politiskie vai citi uzskati, nacionālā vai sociālā izcelsme, īpašums, dzimšanas vai cita veida statuss. Turklāt nevienu nošķiršanu neveic, pamatojoties uz tās valsts vai teritorijas politisko, jurisdikcijas vai starptautisko statusu, uz kuru šī persona pieder, neatkarīgi no tā, vai tā ir neatkarīga, uzticama, nav pašpārvaldes vai jebkāds cits suverenitātes ierobežojums. “

Eiropas konvenciju par cilvēktiesībām 1950. gada 4. novembrī Romā izstrādāja jaunizveidotā Eiropas Padome. Konvencija par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību, kuras mērķis ir panākt lielāku starptautisko vienotību, atzīstot vīriešu un sieviešu vienlīdzīgās tiesības, un iekļaut civilās brīvības tradīcijas. Tas stājās spēkā 1953. gada 3. septembrī. Konvencijas pieņemšana Eiropas Padomē bija pirmais solis, īstenojot Cilvēktiesību deklarāciju rakstveidā.

Šeit ir 11 fakti par konvenciju un tiesu, kas to īsteno:

  • Tiesības un brīvības: Konvencijas 1. sadaļas 2.-18. Pantā aprakstītajā konvencijā ir 17 galvenie raksti par tiesībām un brīvībām, kas ietver: 2) tiesības uz dzīvību; 3) spīdzināšanas aizliegums; 4) verdzības un piespiedu darba aizliegums; 5) tiesības uz brīvību un drošību; 6) tiesības uz taisnīgu tiesu; 7) nav sodu bez likuma; 8) tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību; 9) domas, apziņas un reliģijas brīvība un 10) vārda brīvība.
  • Strasbūras tiesas pretinieki bieži norāda uz 8. pantu – par tiesībām uz privāto dzīvi un ģimeni un uz 10. pantu – par vārda brīvību, kas ir iekļauti Lielbritānijas tiesību aktos par cilvēktiesībām – par galvenajiem strīdīgajiem aspektiem. Tas bija gadījums, kad mājas sekretārs Theresa May nepatiesi apgalvoja savā partijas konferencē 2011. gadā, ka nelegālo imigrantu nevar izraidīt no Apvienotās Karalistes, jo viņš ir mājdzīvnieku kaķis.
  • Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT): tā ir starptautiskā tiesa, kas atrodas Strasbūrā, kas tika izveidota 1959. gadā un īsteno konvenciju. Šī ir vieta, kur tiek pieņemti noteikumi par individuāliem vai valsts pieteikumiem, kas saistīti ar konvencijā ietverto civiltiesību un politisko tiesību pārkāpumiem. Tā ir arī vieta, kur tiek pieņemti lēmumi.
  • Tiesa ir atbildīga par 800 miljonu eiropiešu cilvēktiesību ievērošanas uzraudzību 47 Eiropas Padomes dalībvalstīs, kas ratificējušas konvenciju.
  • Šobrīd tiesā ierodas 47 tiesneši, kurus ik deviņus gadus ievēl Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja ievēl uz neuzildāmu amatu. Tie ir pilnīgi neatkarīgi un nevar iesaistīties nekādas darbības, kas varētu kavēt viņu objektivitāti. Kopš tiesas tika izveidota, lielāko daļu lietu ir iesniegušas fiziskas personas.
  • Statistika: Kopumā bija 916 spriedumi, kas attiecās uz 47 Eiropas Padomes dalībvalstīm, un tikai 1,42% no kopējā skaita bija Apvienotā Karaliste. Gandrīz puse spriedumu attiecās uz piecām no 47 dalībvalstīm: Krievija (129), Turcija (124), Rumānija (88), Ukraina (69) un Ungārija (41).
  • Pavisam 797 spriedumos (vai 87,01%) konstatēts vismaz viens konvencijas pārkāpums – tajā skaitā 119 spriedumi attiecībā uz Krieviju, 118 attiecībā uz Turciju, 83 – attiecībā uz Rumāniju, 65 – attiecībā uz Ukrainu un 50 – attiecībā uz Ungāriju.
  • 2013. gadā tiesa pieņēma lēmumu par 1682 lietām attiecībā uz Apvienoto Karalisti. No tiem 1633 tika atzīti par nepieņemamiem vai izslēgti. Tas ir 98,85% gadījumu.
  • Pagājušajā gadā tika pieņemti 13 spriedumi attiecībā uz Apvienoto Karalisti, un astoņi spriedumi atklāja vismaz vienu konvencijas pārkāpumu.
  • No 2014. gada 1. janvāra tika izskatīti 2519 lietas pret Apvienoto Karalisti, kas ietvēra 2 006 lietas, kas saistītas ar ieslodzīto balsstiesībām. Pretēji tam ir 16 813 izskatāmo lietu par Krieviju, 14 379 – attiecībā uz Itāliju, 13 284 – attiecībā uz Ukrainu, 11,230 – attiecībā uz Serbiju un 10 931 – attiecībā uz Turciju.
  • Kopējais pieprasījumu neizpildes gadījumu skaits ir samazinājies no 151,600 2011. gadā līdz 99,900 2013. gadā – samazinājums par 34%. Tas ir rezultāts reformu procesam, kas jau ir uzsākts jau vairākus gadus. No 1999. gada līdz 2011. gadam gadījumu skaits palielinājās par vairāk nekā iepriekš.

Sveiki, mani sauc Vineta, un šis ir mans blogs – manastiesības.lv. Vienmēr atceries, ka nezināšana neatbrīvo no atbildības, tādēļ ir labi zināt savas tiesības. Šajā blogā varēsiet lasīt rakstus, kas dzīvē var Jums noderēt!